Šīs nedējas sākumā (2008. gada 17. novembrī), atzīmējot 50 darba gadus Lielvārdē, Pateicības dienā «Mīlēsim cits citu», kas norisinājās A.Pumpura Lielvārdes muze­jā, savus kolēģus, draugus un radus kopā pulcināja Anast­asija Neretniece - skolotāja un muzejniece.

Lūk, īsa šīs pēcpusdienas vi­zītkarte. Pateicības diena sākās ar apsveicināšanos muzejā. Pēc tam, pārejot pāri pagalmam, Lielvārdes evaņģēliski luteris­kajā baznīcā jubilāre saviem viesiem dāvāja koncertu zvanu un dziesmu skaņās. Visu sirdis priecēja un dvēseles mīlestībā spēcināja ansamblis «Slokas zvani» un «Magnificat», kā arī Jānis Jevsejevs un Anastasijas kundzes mazdēls Arnis Neretieks. Muzikālais priekšnesums ik pa laikam mijās ar skolas un studiju biedra un kolēģu atmiņu mozaīku par jubilāri. Tad Patei­cības dienas dalībnieki atkal at­griezās muzejā, kur iestiprinājās ar tradicionālajiem pelēkajiem zirņiem un kavējās saviesīgās sarunās. Tika arī kopīgi dziedāts un ar video palīdzību atsaukti atmiņā muzejam un Lielvārdei būtiski notikumi.

Visi kopā domās pabijām Anastasijas, toreiz Bečas, bērnī­bas zemē - Preiļu rajona Plivdu sādžā, kur vecāki savām piecām atvasēm mācīja sirsnību, vies­mīlību un izpalīdzību. Ikšķiliete Antoniņa Trapša, jubilāres kursa biedrene no Latvijas Valsts Peda­goģiskā institūta laikiem, atcerē­jās studiju un jaunības gadus.

Izrādās, jubilāres pirmā dar­bavieta ir Ķeipenes pamatskola, kur viņa strādājusi no 1956. līdz i 958.gadam. Tad nāca un jop­rojām turpinās Lielvārdes laiks, kas. šķiet, Anastasijas Neretnieces mūžā ierakstījis tikpat būtis­kas pēdas kā dzimtā puse.

«Lielvārdē izaudzināti divi dēli, nospēlētas 23 lomas un sko­lotājas darbā nostrādāti 29 gadi. Man vienmēr ļoti patika kaut ko organizēt. Jau kopš Raiņa simtga­des 1965.gadā mani tirdīja doma izveidot Lielvārdē muzeju. 1970. gadā ar Raiņa literatūras muzeja, Rakstnieku savienības, vietējo skolu un saimniecības «Lāčplē­sis» atbalstu tika atklāts Andreja Pumpura muzejs,» tā Lielvārdes gadus īsi kopā savelk pati jubilā­re. Vēl piebildīsim, ka 1995.gadā viņas veikums tika novērtēts ar Triju Zvaigžņu ordeni.

Sajās dienās savu novadnieci godina arī Preiļu novada vēstures un lietišķās mākslas muzejā, kur atklāta Anastasijas Neretnieces jubilejas izstāde «Triju zvaigžņu gaismā». Atvēršanas svētkos klāt bijusi un Anastasijas Neret­nieces devumu Latvijai atzinīgi novērtējusi arī profesore Janīna Kursīte.

Savukārt savā īsajā Pateicības dienas uzrunā Lielvārdē pus­gadsimta darba jubilāre atzinās: «Gribējās, lai šī diena būtu tāda, kas rosina mīlēt citam citu. Es ticu, ka atnāks mīlestības civili­zācija, kad mēs mīlēsim ne tikai otra ķermeni, bet arī garu.» Un, dodoties mājup, šķiet, mēs visi kārtējo reizi varējām pievienoties teātra zinātnieces Lilijas Dzenes vārdiem, kas rakstīti dienās, kad Anastasija Neretniece kļuva Triju Zvaigžņu ordeņa virsniece: «Mīļā, cienījamā, zvaigžņotā Asja! (...) Arī es no Jums esmu saņēmusi tik daudz laipnības un uzmanības. Visi taču no Jūsu Pumpura valstības aizbrauc spē­cināti un sirsnības apstaroti! Lai dotais devējai atdodas!»

/Dzintra Mozule/

FOTO GALERIJA
http://www.ogresvestis.lv/news.php?newsid=11178

FOTOGRĀFIJAS:

2008.gada. 15.nov. Preiļu muzejs, A.Neretniecei veltītās izstādes fragments

(Lielā grupa, Anastasija No labās puses pirmā)
2008. gada 15. nov. Preiļu muzejā A.Neretniece
jubilejas izstādes atklāšanas viesi un fonda kopa „Leiči”

2008. gada. 15. nov. Izstādes atklāšanā A.Neretneici sveic J.Kursīte

2008. gada.15. nov. Preiļu muzejā (Anastasija ar jostu rokās)
A.Neretniece kā pateicību muzejam dāvina Lielvārdes jostu
to saņem muzeja direktore Tekla Bekeša.