131768

Latvijas Ordeņu brālībai (LOB) - 25
08.04.2024


Anastasija Neretniece


Latvijā bija un ir daudz pilsoņu, kuri savu mūžu un darbu ir ziedojuši Latvijas attīstībai. Tāpēc jau pirmās brīvvalsts laikā tika nodibināti ordeņi – godazīmes. 1919. gada 11. novembrī tika nodibināts Lāčplēša Kara ordenis, ko piešķīra par nopelniem Latvijas brīvības cīņās. Tagad vairs Lāčplēša Kara ordeni nepiešķir. 1924. gada 25. martā Valsts prezidents Jānis Čakste izsludināja likumu par Triju Zvaigžņu ordeni, kurš piešķirams par nopelniem Tēvijas labā – pašvaldību, sabiedriskajā, kultūras vai saimnieciskajā darbā. 1938. gada 11. augustā tika pieņemts likums par kādreizējā Kurzemes hercogistes ordeņa Atzinības krusts atjaunošanu un Viestura ordeņa nodibināšanu. Visiem šiem ordeņiem ir arī trīs Goda Zīmes.

 

Okupācijas valdība 1940. gadā Latvijas apbalvojumus likvidēja. Pēc neatkarības atgūšanas, 1994. gada 25. oktobrī Valsts prezidents Guntis Ulmanis ar likumu atjaunoja apbalvojumu – Triju Zvaigžņu ordenis un tā Goda zīmes.

 

1999. gada 21. augustā Andreja Pumpura muzejs (vadītāja Anastasija Neretniece) ar Lielvārdes domes un Ogres rajona padomes atbalstu (Aivars Troska, Velta Pētersone) organizēja pirmo Latvijas valsts augstākā apbalvojuma saņēmēju salidojumu Lielvārdē, kura laikā vēsturnieks, arheologs un sabiedriskais darbinieks akadēmiķis Jānis Graudonis ierosināja dibināt Latvijas apbalvoto brālību. Latvijas Zinātņu akadēmijā tika izstrādāti statūti un 1999. gada 11. decembrī Rīgā Zinātņu akadēmijā plašā apbalvoto kopsapulcē (ap 300 dalībnieku) pēc statūtu projekta apspriešanas un pieņemšanas tika nodibināta Triju Zvaigžņu ordeņa brālība (TZOB). Otrajā salidojumā Cēsīs brālības domes priekšsēdētājs Jānis Graudonis svinīgi izsniedza TZO brālības dalībnieku apliecības.

 

Akadēmiķis Jānis Stradiņš tad rakstīja: 

 

“Ordeni saņem par nopelniem Latvijas labā. Ordeņa nesēji ir nācijas izlase, kas ir šīs atzinības cienīgi. Ordenim ir liela morāla vērtība. Tā ir stabilitātes zīme un patriotisma zīme. Ordeņa brālība nozīmē arī to cilvēku kopību, kas šo atzinību saņēmuši.”

 

2004. gada 7. oktobrī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga ar likumu atjaunoja apbalvojumus – Atzinības krusts, Viestura ordenis un to Goda zīmes. Arī ar šiem ordeņiem un goda zīmēm apbalvotie tiek aicināti brālībā. Tā, paplašinot statūtus, tika izveidota biedrība Latvijas Ordeņu brālība (LOB), kura aicina apvienoties visus ar ordeņiem un to goda zīmēm apbalvotos. Par apbalvošanu ar valsts ordeņiem lemj Latvijas Ordeņu kapituls. LOB nepiedalās ordeņu un to goda zīmju piešķiršanā, bet aicina visus augstāko apbalvojumu saņēmējus aktīvi darboties ne tikai jau iesāktajā darbības laukā, bet paplašināt savu labo darbu iespējas un vienlaikus arī just brālības biedru atbalstu, kad tas nepieciešams. 

 


Kā kļūt par Latvijas Ordeņu brālības biedru?

 

Visi Latvijas valsts augstāko apbalvojumu saņēmēji var kļūt par LOB biedriem, ja ir vēlēšanās darboties sabiedrības labā, satikties ar citiem apbalvotajiem, veikt sirdij tuvus darbus, kam vajadzīgs domubiedru atbalsts, vai grūtībās nonākušam vajadzīga palīdzība. Ar LOB statūtiem var iepazīties mūsu mājaslapā www.ordenubraliba.lv 

 

Tradīcijas.

 

Jau pirmajā apbalvoto salidojumā Lielvārdē (1999. gada vasarā) radās doma slidojumus organizēt katru gadu kādā citā pilsētā vai pagastā. Lielvārdē tajā pašā salidojuma dienā izdevās vienoties ar Cēsu pilsētas toreizējo mēru Jāni Beikmani par otro salidojumu Cēsīs. Pēc tam esam vēl salidojuši Rīgā, Kuldīgā, Limbažos, Jelgavā, Valmierā, Liepājā, Ogrē, Bauskā, Siguldā, Jūrmalā. Visās pilsētās apbalvotie tika sirsnīgi uzņemti pēc iepriekš kopīgi izstrādātas programmas. Parasti atzinums – šis nu gan bija visinteresantākais salidojums, jo katrs salidojums ar vietējo pašvaldību atbalstu tiek rūpīgi gatavots.

 

Salidojumu starplaikos brālības biedri organizē dažādus citus pasākumus, izstādes un grāmatu atvēršanas svētkus, pat filmas uzņemšanu par brālības biedri aktrisi Elvīru Baldiņu (režisore Virdžīnija Lejiņa). Ar vairākām mākslas un tēlniecības darbu izstādēm mūs un visu sabiedību ir iepriecinājusi tēlniece Vija Ilze Dzintare. Arī žurnāliste Lia Guļevska, rakstniece Māra Svīre, zinātnieks un rakstnieks Ilgonis Bērsons priecē ar saviem jaundarbiem, Anna Egliena un Kamena Kaidaka daudz dara, lai saglabātu latviešu rakstnieku un dzejnieku piemiņu, vairāki muzejnieki, kultūras un sabiedriskie darbinieki ir organizējuši savu darbu prezentācijas salidojumu starplaikos.  LOB biedru vidū ir daudz mūzikas pasaules ļaužu, kas dāsni dalās ar savu talantu.  

 

Katrā LOB salidojumā ir liels prieks satikt domubiedrus, plašāk iepazīt notikuma vietas vēsturi, attiecīgā novada apbalvoto darbus un panākumus.

 

Nākamie salidojumi pēc Jūrmalas bija Jēkabpilī (2011), Ventspilī (2012), Dobelē (2013), Talsos (2014), Preiļos (2015), Gulbenē (2016), Ikšķilē (2017), Valkā (2018), Ērgļos (2019), Lubānā (2020), Līvānos (2021), Salaspilī (2022), Tukumā (2023), šogad 8. jūnijā būs Alūksnē bet nākamgad – Jēkabpils novadā. Visās šajās vietās ir iepazīti lieliski cilvēki. 

 

Gribam, lai nepazūd no vēstures tie notikumi un cilvēki, kuri LOB brālības stiprināšanā ir pielikuši daudz pūļu, būdami domes priekšsēdētāji – Jānis Graudonis, Osvalds Štrauss, Voldemārs Dziedātājs, Pēteris Laķis, Juris Karlsons un sevišķi Juris Griķis, kurš Ordeņu brālības domi vada jau divpadsmito gadu. Vairāk kā divdesmit gadu LOB revīzijas komisijā strādā Ivars Liepiņš un Vija Cera. 

 

Gadi rit, un nu jau klāt arī Latvijas Ordeņu brālības dibināšanas 25.  gadadiena! Lai mums visiem veselība un darbošanās prieks! Tiksimies Alūksnē!

Foto: Pirmais salidojums Lielvārdē 1999. gada vasarā.  




      Atpakaļ
Aicinām


* * * * *

Aicinām visus LOB biedrus 2024. gada 8. jūnijā uz 26. salidojumu Alūksnes novadā.



Kalendārs
<< Septembris 2023 >>
POTCPSSv
123
45678910
11121314151617
18192021222324
252627282930

SADARBĪBAS PARTNERI
Rīgas Latviešu biedrība

Rīgas NVO nams

Latviešu virsnieku apvienība

Latvijas Nacionālo Karavīru biedrība

Latvijas Politiski represēto apvienība

Daugavas Vanagi

Latvijas Pilsoniskā alianse

Ziedot.lv