Piemiņas zīme - SPĒKAKMENS
25.06.2026
Pašā Saulgriežu pilnbriedā, 20.jūnijā Trikātas centrā blakus ķēniņa Tālivalža piemineklim tika atklāta īpaša piemiņas zīme - Spēkakmens. Tajā atainots rakstnieka Jāņa Lejiņa (19542025) vēsturiskais romāns, triloģija Zīmogs sarkanā vaskā ar vēstījumu - Šī grāmata iecēla gaismā mūsu tautas aizmirsto pagātni.
Jāņa Lejiņa draugus, kas bija ieradušies gan no tuvienes, gan tālienes, LOB biedrus un Trikātas ļaudis uzrunāja rakstnieka dzīvesbiedre, LTV režisore, LOB biedre Virdžīnija Lejiņa:Spēkakmens ir dāvana ikvienam no mums, mūsu tautai. Jāņa Lejiņa Zīmogs sarkanā vaskā ir tas spēka avots, no kura smelties apjausmu par saviem senčiem, zināšanas, kuras nedrīkstam vairs aizmirst, un nelokāmu ticību savai nākotnei, lai šajā tik ļoti sarežģītajā, nemiera pilnajā, nedrošajā laikā mums izdotos noturēt tikpat staltu muguru, skaidru skatienu un nelokāmu ticību savai nākotnei.
Spēkakmens iesvētīšanā piedalījās folkloras kopa Mežābeles, emocionālus vārdus Jānim Lejiņam veltīja ģenerālleitnants Raimonds Graube, žurnāliste Lia Guļevska, aktrise Māra Zemdega, LOB valdes priekšsēdētājs Juris Griķis, klātesošie sveica Spēkakmens veidotāju, mākslinieci, LOB biedri Viju Ilzi Dzintari. Rakstnieks kā simbolu vēsturisko notikumu gaitai ir izvēlējies vārdu zīmogs. Reizēm nevilšus grāmatas nosaukumā zīmoga vietā pasaku zobens, jo visas mūsu senču gaitas un nemitīgās cīņas simbolizējas ar vārdu zobens, t.i., tautas aizsardzības un drosmes spēju. Ļoti iespaidīgs ir stāsts par to, kā ķēniņš Tālivaldis pats kala savu zobenu, cik pūļu, pacietības un spēka tas no viņa prasīja. Mani bagātināja izsmeļošais vēsturisko notikumu izklāsts, bet aizkustināja grāmatas emocionālais spēks, kas izceļ latviešu tautas varonību vēsturisko cīņu krustcelēs un izgaismo kā varoņtēlu ķēniņu Tālivaldi. Grāmata ir kā piemineklis tautas brīvas un neatkarīgas pastāvēšanās cīņai. Vai mēs būsim gatavi pretoties un nosargāt savu zemi jebkurā brīdī? Domājot par gaismas cīņu pret tumsas spēkiem, esmu veidojusi daudzas skulptūras akmens un bronzas tēlos un man bija īpašs gods strādāt pie piemiņas zīmes radīšanas Jāņa Lejiņa grāmatai. Mūsu vēsturi un tautas izcilās personības nedrīkst aizmirst, par viņiem jādomā, veidojot mūsu tagadni un nākotni. Viņi ir tautas saknes, kas notur visu koku, sacīja māksliniece Vija Ilze Dzintare.
Rakstnieks Zigmunds Skujiņš Zīmogu sarkanā vaskā uzskatīja par vissvarīgāko un labāko grāmatu šodienas literatūrā. To izlasījis, mecenāts Rihards Circenis, pieaicinot izcilo tēlnieku Andri Vārpu, par saviem līdzekļiem Trikātai, Valmierai, visam Valmieras novadam pasniedza vienreizēju dāvanu - pieminekli ķēniņam Tālivaldim, atceras Virdžīnija Lejiņa. Tronī sēž stalti izslējies, pašcieņas pilns vīrs ar vanagu uz pleca ķēniņš Tālivaldis. Lielākai tiesai cilvēku tas droši vien šķiet izkāpis no kādas pasakas, jo, diemžēl, savu vēsturi mēs zinām slikti. Pat neseno, nerunājot par tik tāliem laikiem, no kurienes atnācis šis vīrs. Parasti vēsturi vienmēr ir rakstījuši uzvarētāji, bet pat viņu Indriķa hronikā ir ziņas par Tālavas ķēniņu Tālivaldi. Rakstnieks Jānis Lejiņš desmit gadus pētīja visus iespējamos vēstures avotus un sarakstīja romānu Zīmogs sarkanā vaskā. Trīs grāmatās viņš izsekoja mūsu 12. gs. beigu un 13. gs. sākuma vēsturi uz visa tā laika Eiropas fona, laika, kad mūsu teritorijā iebruka krustnešu karotāji. Pētot arheoloģiskajos izrakumos atrastās rotas, tērpus, ieročus, lasot mūsu tautasdziesmas, pētot tirdzniecības ceļus un atrasto sudraba daudzumu, viss liecināja par augsti organizētu, spēcīgu un līdzvērtīgu mūsu senču dzīvi pirms asiņainajām, gandrīz gadsimtu ilgstošajām cīņām. Ar sarkanu vasku tai laikā zīmogoja tikai valstiski svarīgus dokumentus, kas liecina par Tālavas valsts pastāvēšanu. Romāns turklāt ir aizraujoša lasāmviela, izsekojot Tālivalža dzīvei no dzimšanas līdz nāvei, pārdomās dalās Virdžīnija Lejiņa.
Tagad līdzās ķēniņam Tālivaldim ir arī Spēkamens. Emocionāli neaizmirstams brīdis, kad rakstnieka pelni tika izkaisīti ap svētozolu. Nevaru nosaukt nevienu cilvēku, kurš Latviju tik ļoti mīlētu, kā savu zemi mīlēja Jānis Lejiņš. Patiesība un gods bija viņa augstākās vērtības.
Atpakaļ
