Vaida Villeruša jau mūžības ceļos

Neticami. Cilvēks, kurš pārstaigājis kājām daudzus Latvijas pagastus, lai par to uzrakstītu vai pastāstītu, vairs nav. Palicis tikai darbs un atmiņas.

Vaida dzimusi Daugavpilī Latvijas virsnieka ģimenē 1930. gadā. Vidusskolu beidza Ikšķilē. Pēc Rīgas Medicīnas institūta beigšanas, strādāja par ķirurģi Rīgas slimnīcās. Par ārsta darbu viņai ir vairāki apbalvojumi. Daudzi pacienti glabā sirdī mīļas atmiņas un pateicību savai dakterītei.

Ar lielu aizrautību Vaida piedalījās arī sabiedriskajā un kultūras darbā. Pētot savas Villerušu dzimtas un arī Latvijas vēsturi, Vaida iemācījās izcili orientēties arhīva materiālos un lasīt tekstus rokrakstos vācu un krievu valodās. Darbojoties Imanta Ziedoņa dibinātā Kultūras fonda Daugavas programmā, Vaida Villeruša  rosināja un organizēja  vairāk kā piecpadsmit piemiņas zīmju un pieminekļu uzlikšanu izcilu personību un vēsturisku notikumu piemiņas vietās.
Piemēram, par teikās aprakstītās raganas Katrīnas dedzināšanu Lielvārdē Kačas kalnā, Vaida vispirms atrada ierakstu baznīcas grāmatā, tad kopā ar Andreja Pumpura muzeja darbiniekiem uzlika Jura Zihmaņa veidoto pieminekli Zveņģupītes krastā, netālu no tās vietas, kur 17. gs. „ragana” dedzināta.
Tāpat uzlikts Junkurakmens pie Annām, piemiņas zīme tautasdziesmu teicējiem Ogresgala „Vecutelēs”, akmeņi „Robežkrogs” un „Dīriķupīte” Birzgales pagastā.
Par visām šīm un citām vietām, Vaida plaši rakstīja presē, prospektos un grāmatās.

1998. gadā Jāņa Strēlnieka sastādītajā krājumā „Ogre 2” ievietots Villerušas pētījums par Jumpravu. Lai to uzrakstītu Vaida arhīvā izpētīja visus materiālus par Jumpravu un kājām izstaigāja ne tikai ievērojamāko personu un vēsturiskās vietas, bet arī Rītupīti no ietekas Daugavā līdz iztekai.

Vaida Villeruša arhīvā izpētīja datus par Lielvārdes tautasdziesmu teicējiem 19. gadsimtā, vecajās kartēs atrada teicēju dzīves vietas, tad tās apmeklēja dabā. Šis viņas pētījums izmantots Pētera Bauģa un Elmāra Kunkuļa krājumā „Lāčplēša zeme”( „Avots”1989. )
Lielu darbu Vaida ir paveikusi pētot arhīvā ievērojamu cilvēku ģenealoģiju. Andreja Pumpura dzimtas sazarojumu viņa atveidoja shēmā (krājumā „Varavīksne 1991.).  Zinātnieks Jāzeps Rudzītis monogrāfijā „Andrejs Pumpurs”(1991.”Liesma” ) bieži atsaucas uz Vaidas Villerušas pētījumu.
Kopā ar Pumpura muzeja darbiniekiem Vaida izbrauca Andreja Pumpura dzīves vietas Latvijā un Lietuvā. Īpaša ekspedīcija bija pa Daugavpili, kur eposa autors pavadīja pēdējos dzīves gadus.  Vaida Villeruša ir uzrakstījusi ļoti interesantu, uz zinātniskiem pamatiem veidotu grāmatu par Daugavpili. Diemžēl kultūras fondam nebija līdzekļu tās izdošanai. To vajadzētu izdarīt tagad, autores piemiņas saglabāšanai.

Sevis kā dvēseliska pētnieka apliecinājumu Vaida ir izteikusi savās grāmatās „No Daugavpils līdz Pļaviņām”(2000.), „No Aizkraukles līdz Rīgai”(1991.), No Rīgas līdz jūrai”(1994.), „No Koškeviciem līdz Daugavpilij”(1996.) un „Sēļu zeme”( 1995.).
Sevišķi emocionāls stāstījums ir grāmatā „Gājums” (1994.”Kabata”256 lappuses). Ejot pa Latvijas vietām, viņa skatās uz šodienas ainavu un redz pagātnes notikumus ar konkrētiem cilvēkiem tajos. Vaidas emocionālais stāstījums ļoti atdzīvina vēsturi, tāpēc viņas grāmatas bieži tiek izmantota skolās un muzejos.

Par nopelniem Latvijas labā Vaida ir apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni.
Viņa darbojās arī Latvijas Ordeņu brālības valdē un domē.
Atvadu brīdī Ikšķiles kapos ziedi sagūla ne tikai no ārstiem un pacientiem, bet arī no Latvijas Ordeņu brālības, kuras karogs sēru noformējumā noliecās pār aizgājējas kapu.
Vaidas Villerušas darbs ir veltījums gan Villerušu dzimtai, gan visai Latvijas vēsturei.

2009. gada augusts

Anastasija Neretniece