122974

Komunistiskā genocīda upuru piemiņai…
23.03.2022


Latvijas Politiski Represēto Apvienība (LPRA) tika izveidota 1989. gadā. Tās pirmais priekšsēdētājs bija Edmunds Būmanis, divus sasaukuma laikus: 1992.-1995. un 2009.-2016. – Gunārs Resnais.

25. marta priekšvakarā sarunājos ar LOB biedru Gunāru Resno, kurš savulaik, būdams Politiski represēto apvienības vadītājs, panāca, ka apvienība tiek politiski respektēta visaugstākajos varas līmeņos. Kā saka Gunāra kungs - „ Ierēdniecība jau ir pieradusi, ka ir represēto organizācija, ar kuru rēķinās valdība, ar kuru rēķinās Saeima, ar kuru rēķinās starptautiski… Mūsu 25. marta un 14. jūnija atceres jau kļuvušas par oficiāliem Latvijas valsts pasākumiem. Arī represēto apvienības biedru tradicionālie salidojumi Ikšķilē, kurus finansē novadu pašvaldības.”

-Politiski represētie uztur augstu nacionālo pašapziņu. Grāmatā „Aizvestie” atrodami dati par 44 275 cilvēkiem. Cik represēto Latvijā ir šobrīd?

Gunārs RESNAIS:  Pēc Migrācijas pārvaldes datiem - 10 123. No nacistu represijām cietušie – 800, no komunistu - 323 .

-Ik gadu LPRA valde 25. martā organizē pasākumus, kuros politiski represētie un viņu atbalstītāji pulcējas gājienos ar ziedu nolikšanu pie Brīvības pieminekļa. Šis gads nav izņēmums, ar vēl jo īpašāku smeldzi- par Ukrainu…

 

 - Tas ir ārprāts ne tikai Ukrainā! Ukrainai jāizstrebj viss vienai, ar dzīvo spēku neviens nepalīdz. Uz ko visi cer? Nedrīkst pamest valsti, kas viena cīnās pret Krieviju! Ukraiņi var neizturēt, Krievija saprot tikai spēka valodu.

- Jūs vienmēr ar lielu cieņu esat akcentējis sievietes – mātes lomu, kas izsūtījumā glāba savus bērnus .Tas notiek arī pašlaik Ukrainā.

- Jā. 1949.gadā mani ar māti izveda no Babītes pagasta, tēvs bija apcietināts jau iepriekš, pēc gada Urālos mira. Šodien mums, represētajiem, viss kategoriskums, nesavaldība, ar pieri sienā - nāk tikai no vīriem… Sievietes ir savaldīgākas.

- Ir pagājuši 73 gadi… Kā jūs pats jūtaties šajā melnajā, nevainīgu cilvēku masveida izvešanas dienā, kas pēc velnišķīga nodoma tika veikta tieši Sv.Māras dienā?

- Vienmēr esmu gribējis būt klāt šai dienai un nevainīgu cilvēku piemiņai veltītajos pasākumos, esmu gājis un piedalījies. Man tas bijis ļoti svarīgi. Arī Mārupes kapos, kur guļ mans vectēvs, kur tēvam, Lāčplēša ordeņa kavalierim un vēl sešu vīru piemiņai uzcelts piemineklis. Arī šogad tur notiks svinīga ziedu nolikšana. Pēc Pārupes, Babītes un Salas pagastu apvienošanas iznāks piedalīties visos piemiņas pasākumos, arī Piņķu baznīcas aizlūgumā un Spuņciema Vietvalžos. Tā kā esmu uzticīgs tradīcijai šajā dienā atcerēties savus likteņa biedrus, noliekot ziedus pie Brīvības pieminekļa, iespējams, kāds no vietējiem pasākumiem tomēr būs jāizlaiž.

-Vai jūs lūdzu neatgādinātu 25. marta piemiņas pasākuma pie Brīvības pieminekļa norises secību?

- Pasākuma dalībnieku gājiens no Okupācijas muzeja sāksies plkst. 12.35. Gājienam iespējams pievienoties pie Laimas pulksteņa plkst. 12.50. Atceres pasākumā piedalīsies Valsts prezidents Egils Levits, Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, deputāti, ministru prezidents Krišjānis Kariņš, ministri, NBS pārstāvji un ārzemju diplomāti. Latvijas Politiski represēto apvienības karogu nesīs Nacionālās apvienības jaunieši. Pirms gājiena, plkst 11.00, Rīgas Svētā Jāņa baznīcā notiks dievkalpojums, kuru vadīs mācītājs Guntis Kalme.

Lias Guļevskas saruna ar Gunāru Resno 2022. gada 22. martā

Foto: Tēlnieces Vijas Dzintares darbs "Piemineklis represētajiem Preiļos"




      Atpakaļ
Aicinām



* * * * *

Aicinām piedalīties 27. augustā Latvijas Ordeņu brālības 24. Salidojumā Salaspils novadā.

* * * * *




Kalendārs
<< Maijs 2022 >>
POTCPSSv
1
2345678
9101112131415
16171819202122
23242526272829
3031

SADARBĪBAS PARTNERI
Rīgas Latviešu biedrība

Rīgas NVO nams

Latviešu virsnieku apvienība

Latvijas Nacionālo Karavīru biedrība

Latvijas Politiski represēto apvienība

Daugavas Vanagi

Latvijas Pilsoniskā alianse

Ziedot.lv