128743

LOB domes un valdes sēde 2023.gada 3.maijā
08.05.2023


                    

Šoreiz sēdes dalībnieki pulcējās īpaši svinīgā noskaņojumā, dienu pirms Latvijas neatkarības atjaunošanas 33.gadadienas. Dienas kārtībā vairāki jautājumi, pirmais - rosinājums par LOB Goda biedra statusa piešķiršanu brālības biedriem – Antai Krūmiņai, Edgaram Skreijam, Ilgonim Bērsonam, Mārai Svīrei, Vijai Dzintarei, Pēterim Korsakam, Maijai Zālītei un Liai Guļevskai.

Anta Krūmiņa - biedrībā “Latvijas Ordeņu brālība” uzņemta 2009. gada 25. novembrī. Jaunatnes teātra aktrise (1956-1992). Pēc  teātra slēgšanas apguvusi izglītības pedagoga specialitāti, iegūstot runas kultūras pedagoģes sertifikātu. Kā pedagoģe strādājusi Rīgas Purvciema amatu skolā, LR Eporta akadēmijā u.c. Anta Krūmiņa ir LPSR Nopelniem bagātā skatuves māksliniece, viņai piešķirta VKKF mūža stipendija. 2009. gada 16. novembrī apbalvota ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. Kopš uzņemšanas Brālībā aktīvi darbojas biedrības domē un valdē. Sekmīgi veikusi jaunu biedru iesaistīšanu, mūsu simtgadnieces Elvīras Baldiņas regulāru iesaistīšanu LOB organizētajos pasākumos un notikumos, sniedzot lielu ieguldījumu Biedrības mērķu un uzdevumu īstenošanā.

Edgars Skreija - “Latvijas Ordeņu brālībā” uzņemts 2008. gada 5. novembrī. Latvijas Nacionālo karavīru biedrības priekšsēdētāja vietnieks, bijušais frontes ziņnesis - motociklists E. Skreija daudzus gadus turpina apzināt latviešu leģionāru apbedījuma vietas, lai uzzinātu kritušo vārdus un viņus ar godu apglabātu Lestenes Brāļu kapu svētītajā zemē. Kā deviņpadsmitgadīgs jauneklis ticis iesaukts leģionā 1943. g.1. augustā Cekulē. Karš dižkareivim Skreijam beidzās 1945. g. 8. maijā Kurzemē. Sekoja filtrācijas nometne līdz 1950. g. maijam, pēc atgriešanās apguvis mehāniķa specialitāti, strādājis par automehāniķi Rīgas autobusu parkā, pēc tam par autobusu vadītāju Zemessardzē. Latvijas Nacionālo karavīru biedrībā nodarbojās ar kritušo karavīru meklēšanu, pārapbedīšanu un Lestenes Brāļu kapu izveidi. Ilgus gadus kā priekšsēdētājs vadījis Nacionālo karavīru biedrību. Apbalvots ar NATO piemiņas zīmi, LR Aizsardzības ministrijas Goda zīmi. 2008. gada 11. aprīlī apbalvots ar V šķiras Viestura ordeni par Lestenes Brāļu kapu izveidi. Kopš uzņemšanas Brālībā E. Skreija aktīvi darbojās jaunu biedru iesaistīšanā, organizēja Brālības biedrus un jaunatni piedalīties atceres pasākumos: Mores kauju vietā, Brāļu kapos Rīgā un Lestenē, pieminot Latvijas okupācijas dienu braucienā uz Aizgāršas robežpunktu pie Ludzas upes.

Ilgonis Bērsons - “Latvijas Ordeņu brālībā” uzņemts 2015. g. 9.decembrī. Literatūrzinātnieks, literatūras vēsturnieks, filoloģijas zinātņu doktors, publicists, dzejnieks. Ģimeni skārušas represijas – 1948. g. tēvs apcietināts, 1949. g. māte ar brāli Imantu izsūtīti uz Sibīriju. Strādājis -  laikrakstā „Cīņā” kā līdzstrādnieks un literatūras nodaļas vadītājs, žurnāla „Karogs” Kritikas un publicistikas nodaļas vadītājs, Latvijas Valsts izdevniecības vecākais redaktors un galvenā redaktora vietnieks, Latvijas Padomju rakstnieku savienības valdes sekretārs, Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Andreja Upīša Valodas un literatūras institūta zinātniskais līdzstrādnieks Literatūras vēstures nodaļā, žurnāla „Karogs” galvenā redaktora vietnieks, laikraksta „Padomju Karogs” literārās lappuses „Avots” sastādītājs, laikraksta „Rakstnieka Vārds” galvenais redaktors, Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdētāja pirmais vietnieks. Rakstnieku savienības biedrs kopš 1959. g. 2005. gada 12. oktobrī apbalvots ar IV šķiras Atzinības krustu. Kopš uzņemšanas Brālībā Ilgonis Bērsons aktīvi darbojās LOB domē un valdē. Organizēja braucienu uz Džūkstes Pasaku muzeju Lanceniekos, pieminot A. Lerha-Puškaiša 160. gadskārtu.

Māra Svīre biedrībā “Latvijas Ordeņu brālība” uzņemta 2015. gada 9.decembrī. Māra Kaijaka (dzim. Brīdaka) plašāk zināma ar literārajiem pseidonīmiem Māra Svīre un Astra Priede, latviešu prozaiķe un dramaturģe. Kultūras kanonā iekļautās filmas: ”Limuzīns Jāņu nakts krāsā” scenārija autore. Beigusi Latvijas Valsts universitātes Juridisko fakultāti, strādājusi - Latvijas radio par redaktori, žurnālā Padomju Latvijas sieviete par nodaļas redaktori, no 1975. g. profesionāla literāte, Rakstnieku savienības biedre, valdes locekle. No 2020. g. LKKF mūža stipendiāte. 2011. gada 16. marta apbalvota ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. Aktīvi darbojas Brālības domē un valdē. 2022. g. organizēja braucienu uz Staburagu, no Vīgantes parka kuģīšu piestātnes braucienu pa Daugavu līdz Pērsei, izrādīja Staburaga parkā mūsu valsts prezidentu stādītos ozolus, priecēja ar koši ziedošo dārzu pie savām mājām “Staburags”.

Vija Dzintare - “Latvijas Ordeņu brālībā” uzņemta 2012. gada 19. decembrī. Beigusi Latvijas Universitātes svešvalodu fakultātes angļu valodas nodaļu, mācījusi angļu valodu Dobeles vidusskolā un Rīgas 40. vidusskolā. 1974. gadā absolvējusi Mākslas akadēmijas tēlniecības nodaļu. Strādājusi - vides, monumentālajā, stājtēlniecības, portretu un medaļu jomā. Izveidoti, izkalti granītā un atlieti bronzā piemiņas akmeņi un portreti ievērojamiem Latvijas cilvēkiem (prof. J. Bergam, prof. P. Apsītim, akadēmiķim P. Gerkem, pulkvedim O. Kalpakam, prof. J. Anšelevičam u.c.). Viens no nozīmīgākajiem darbiem - piemineklis “Ciešanu vārti” Baltezerā. Vada VEF Kultūras pils studiju “Doma”. 2012. gada 4. maijā apbalvota ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. Aktīvi darbojas LOB domē un valdē. Piedaloties gadskārtējo Brālības salidojumu organizēšanā, daudzkārtīgi izgatavojusi mazas formas piemiņas darbus pasniegšanai salidojumu līdzorganizētājiem – pašvaldībām.

Pēteris Korsaks - ”Latvijas Ordeņu brālībā” uzņemts 2007.gada 20.augustā. Dzimis 1937. g. 15. decembrī Maltā, nāk no dzimtas, kura daudz cietusi padomju represijās, izaudzis bez tēva, kurš arestēts 1945. g., tēva brālis -1941. g., 1942. g. miris Mordovijā, trešo brāli vedot nošāvuši. P.Korsaks ir viens no nozīmīgākajiem foto vēsturniekiem Latvijā, viens no Latvijas Fotogrāfijas muzeja izveidotājiem, pastāvīgās ekspozīcijas „Fotogrāfijas attīstība Latvijā 1839–1940” autors, līdzautors līdz šim vienīgajai Latvijas fotomākslai veltītajai grāmatai „Latvijas fotomāksla. Vēsture un mūsdienas” (Liesma, 1985). Rīgas kinostudijā pēc Korsaka ierosinājuma tapušas divas dokumentālās filmas par fotogrāfijas vēsturi – „Putniņa izlidošana” (1979) un „Spoguļa dziļums” (1980), kuru režisors ir nupat aizsaulē aizgājušais Aivars Freimanis. Korsaks pirmais 1988. gadā saņēma Kultūras fonda Spīdolas stipendiju par fotogrāfijas vēstures pētīšanu, ir LKKF mūža stipendiāts.  Kopš uzņemšanas Brālībā P.Korsaks aktīvi darbojās domes darbā. Brālības salidojumos savās fotogrāfijās fiksē vēsturiskos notikumus, fotoreportāžas publicē LOB mājas lapā.

Maija Zālīte - biedrībā “Latvijas Ordeņu brālība” uzņemta 2008. gada 6. februārī. Kā Latviešu virsnieku apvienības sekretāre - lietvede LOB rūpējās par virsnieku aktīvu iesaistīšanu un apzināšanu, kuri saņēmusi Latvijas valsts augstākos apbalvojumus.1962. g. beigusi Latvijas Universitāti, iegūstot ģeogrāfes diplomu. Ilgus gadus strādājusi LPSR Valsts celtniecības lietu komitejas projektēšanas institūtos inženierizpētes nozarē. No 1997. g. kā brīvprātīgā darba veicēja darbojās Latviešu virsnieku apvienībā. Apbalvota ar LR Aizsardzības ministrijas un NBS Goda zīmēm un medaļām. Par aktīvu sabiedrisko darbību, valstiskās apziņas ieaudzināšanu skolu jaunatnē, sagatavojot kalpošanai savai valstij un zemei, un savas valsts un zemes nelokāmai aizsargāšanai. Par Latvijas armijas virsnieku aprūpi, viņu piemiņas saglabāšanu 2007. gada 22. oktobrī apbalvota ar 1. pakāpes Viestura ordeņa Goda zīmi.

Lia Guļevska - “Latvijas Ordeņu brālībā” uzņemta 2014. gada 26. novembrī. Pamatizglītību ieguvusi Rīgas 50. vidusskolā, beigusi LVU Filoloģijas fakultāti, vairāk nekā 40 gadus strādājusi  Latvijas Radio -  programmā jaunatnei “Dzirkstele”, 15 gadus ir vadošā žurnāliste populārajā raidījumā “Mikrofons”, veidojot arī 12 leģendārās dziesmu aptaujas, pēc tam darbojusies  programmās “Mājas svētība”, “Laikabiedrs”, “Latvija-pasaulē, pasaule-Latvijā”, “Kāp-nes”, “Siluets”, pēc darba radio - žurnālā “Mistērija”, ir daudzu grāmatu autore.

Kamena Kaidaka: ”Lia Guļevska mums katram ļauj redzēt, cik labi un vērtīgi ir pieminēt savus tuvākos arī tad, ja viņi jau vairs nav starp mums.”

2014. gada 18. novembrī Lia apbalvota ar V šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. Aktīvi darbojas LOB domē un valdē. LOB mājas lapā regulāri publicē rakstus par mūsu izcilajām personībām, aktuālajām norisēm un  pasākumiem.

Šis rosinājums  valdē tika vienprātīgi  atbalstīts un pieņemts. 

Tālāk tika pārrunāta  LOB tradicionālā salidojuma norise, kas šogad notiks Tukumā. Arī jaunu biedru piesaiste brālībai, biedru sumināšana viņu jubilejās, Valsts svētku atzīmēšana, kā arī atbalsts LOB biedres, režisores Virdžīnijas Lejiņas uzņemtajai filmai „Es esmu runājusi. Elvīra Baldiņa”. Ļoti nozīmīgs kultūrvēturisks darbs, kas tālu pārsniedz viena cilvēka portreta žanru. Šī filma noteikti jāparāda LTV, īpaši šogad, Dziesmu svētku gadā, jo Elvīras Baldiņas skandētie latviešu tautas dziesmu teksti ir mūsu tautas dzīves ziņa - vairāk nekā aktuāla īpaši šobrīd.  

Sēdes nobeigumā tika apspriesti vairāki turpmākie projekti – braucieni uz tradicionālajiem Broņislavas Martuževas svētkiem augustā Lubānā, uz Veinbergu ģimenes dzirnavām Sēlijā, tēlnieces Vijas Dzintares izstādes apmeklējums Krustpilī, kā arī doma par LOB biedru īpašo nozīmīti. 

Kad visas runas bija izrunātas, kopīgi devāmies nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa.  

Foto: LOB Dome pie Brīvības pieminekļa 3. maijā.




      Atpakaļ
Aicinām


* * * * *

Aicinām visus LOB biedrus 2024. gada 8. jūnijā uz 26. salidojumu Alūksnes novadā.



Kalendārs
<< Augusts 2023 >>
POTCPSSv
123456
78910111213
14151617181920
21222324252627
28293031

SADARBĪBAS PARTNERI
Rīgas Latviešu biedrība

Rīgas NVO nams

Latviešu virsnieku apvienība

Latvijas Nacionālo Karavīru biedrība

Latvijas Politiski represēto apvienība

Daugavas Vanagi

Latvijas Pilsoniskā alianse

Ziedot.lv