Lāčplēša Kara ordenis bija pirmais un augstākais Latvijas valsts apbalvojums. Tā dibināšanu ierosināja Latvijas armijas virspavēlnieks pulkvedis Jānis Balodis, un to piešķīra par kauju nopelniem Latvijas armijas karavīriem, bijušo latviešu strēlnieku pulku cīnītājiem, kā arī ārzemniekiem, kuri bija palīdzējuši brīvības cīņās vai citādi sekmējuši Latvijas valsts nodibināšanu un izveidošanu.
Par ordeņa dibināšanas dienu simboliski pieņemts uzskatīt 1919.gada 11.novembri, kad Latvijas armija padzina no Rīgas BermontaAvalova armiju. Tomēr pirmoreiz apbalvošana ar šo ordeni notika tikai 1920.gada 11.novembrī Rīgā Esplanādes laukumā, kad Satversmes sapulce jau bija pieņēmusi likumu par Lāčplēša Kara ordeni (1920.g.18.septembrī). Pirmie ordeņi 1920.g. 13.augustā ar Ministru kabineta lēmumu tika piešķirti septiņiem augstākajiem Latvijas armijas komandieriem ģenerālim Pēterim Radziņam, pulkvežiem Mārtiņam Peniķim, Krišjānim Berķim, Jūlijam Jansonam, Jānim Apinim, pulkvežleitnantiem Oskaram Dankeram un Jānim Puriņam. Ordeņus pasniedza prezidents Jānis Čakste. Apbalvotie arī tika apstiprināti par Lāčplēša Kara ordeņa domes locekļiem. Vēlāk domi papildināja ar septiņiem Saeimas deputātiem. Tie bija Jānis Goldmanis, Kārlis Kasparsons, Rainis, Jūlijs Celms, Voldemārs Zāmuēls, Jānis Rubulis un Markus Gailītis. Domes priekšsēdētājs bija Valsts prezidents. Pirmais šo amatu ieņēma Jānis Čakste. Pirms domes armijas pulkos izveidotās komisijas izskatīja konkrētos apbalvošanas pieteikumus, sastādīja detalizētu varoņdarba aprakstu, apkopoja liecinieku ziņojumus un sastādīto apbalvošanas anketu jeb listi iesniedza apstiprināšanai kara ministram, kurš to savukārt izvērtēja un akceptēšanas gadījumā nodeva tālāk ordeņa domei jautājuma galīgai izlemšanai.
Ordenim bija trīs šķiras I, II un III. Lāčplēša Kara ordeņa meta autors bija J.Liberts. Apbalvotajiem pasniedza arī R.Zariņa zīmēto diplomu, kurā īsi aprakstīts varoņdarbs, par ko piešķirts ordenis.
Pēdējā Ordeņa domes sēde, kurā tika lemts par ordeņa piešķiršanu, notika 1928.gada 1.novembrī. Pēdējā ordeņa piešķiršana notika 1928.gada 11.novembrī Liepājā. Tos pasniedza Valsts prezidents Gustavs Zemgals. Šajos astoņos gados I šķiras Lāčplēša Kara ordenis piešķirts 11 personām, II šķiras ordenis piešķirts 61 personai (18 latviešiem un 43 ārvalstniekiem), savukārt III šķiras 2072 personām (1600 nacionālās armijas karavīriem, 202 bijušiem latviešu strēlniekiem, 271 ārvalstniekam).
Atpakaļ
